Augusta vidū Rīga svin 825. gadadienu pilsētas statusā, tam par godu Latvijas Nacionālās bibliotēkas Galvenās krātuves centra (GKC) Krātuves izsniegšanas punktā no 2026. gada 1. jūlija līdz 30. septembrim Krātuves izsniegšanas punktā (3. stāvā) skatāma krājuma izlase par Rīgu un tās daļām – rajoniem un apkaimēm. Īpaša uzmanība pievērsta daiļliteratūrai ar dažiem interesantiem uzziņu literatūras piemēriem par apkaimēm. 

Kā pirmais atzīmējams Augusta Deglava romāns “Rīga”, kas ir ne tikai viens no nozīmīgākajiem latviešu romāniem naturālisma stilistikā, bet kļuvis par aizraujošu laikmeta liecību aprakstot 19. gs. otro pusi, kad Rīga no multikulturālas pasaules pilsētas kļuva arvien latviskāka. Starp senāk tapušajiem darbiem, kuru nosaukumā pavīd Rīga vai kāda no tās daļām, izlasē skatāmi arī Rutku Tēva darbi un Ernesta Dinsberga ziņģe par Rīgu.

Rīga ar laiku tapusi ne tikai par simbolu tūristu galamērķim, Latvijas galvaspilsētai un valsts centram, bet arī par mājām, ko īpaši izceļ stāsti par Rīgas apkaimēm. Šādi stāsti pēdējā laikā paliek populārāki, ko rāda gan interneta žurnāla “Satori” publikāciju cikls “Mazā Rīgas enciklopēdija”, gan teātra izrādes – jaunākā par Bolderāju Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī nupat nominēta Spēlmaņu nakts balvai, gan citi mēģinājumi pievērst uzmanību apkaimēm. Arī Krātuves izsniegšanas punktā apskatāmajā izlasē būtiska daļa veltīta Rīgas daļām. Starp izstādītajiem darbiem ir  Aivara Neibarta dzejas krājums “Torņakalna kentaurs”, Luīzes Pastores “Maskačkas stāsts”, Daces Rukšānes stāstu krājums “Ķīpsalas putni” un citi.

Rīga un tās daļas kā darbības vieta parādās daudzos klasiskos latviešu literatūras darbos, tomēr šajā izlasē uzmanība ir pievērsta tieši daiļdarbu nosaukumiem. Rīgu vēsturiskā griezumā pārsvarā skata romāni, piemēram, A. Niedras “Rīga dienās, Rīgā nedienās” par 1930. un 1940. gadiem. Savukārt par ielām, atsevišķām pilsētas daļām lasāms galvenokārt dzejoļos, īpaši Aleksandra Čaka dzejā. Atrodamas arī lugas ar Rīgas vārdu nosaukumā, tāda ir, piemēram, Mārtiņa Zīverta luga “Rīga dimd”. Visdažādākie atgadījumi un personāži lasītāju sagaida stāstos un novelēs, tā, piemēram, Jura Zvirgzdiņa krājumā “Rīgas sapņugrāmata” lasām par Torņakalna Arkādiju un citām Rīgas daļām. Noteikti jāatzīmē, ka plašāku informāciju par Rīgu daiļdarbos var meklēt Rīgas Centrālās bibliotēkas, kas šogad pati svin 120. pastāvēšanas jubileju, paveiktajā milzu darbā uz Rīgas 800. gadadienu 2000. gadā un vēlāk papildinātā versijā 2007. gadā izdotajā bibliogrāfiskajā rādītājā par Rīgu latviešu daiļliteratūrā ar nosaukumu “Tavos pulksteņos zvanu, tavos akmeņos skanu”.

Sava daļa izlasē veltīta arī patiesiem stāstiem – atmiņām, autobiogrāfiskai prozai, dažādiem apkopojumiem. Tur satiekas gan “Meitene no Mežaparka”, gan “Mežciema puikas”. Starp interesantām laikmeta ainām ir arī Inetas Lipšas paveiktais darbā “Rīga bohēmas varā” par 1920.–1930. gadiem. Līdzīgs ir rakstnieka un literatūrkritiķa Reiņa Ādmīdiņa darbs “Dzegužkalna spoguļi” par daudzu latviešu rakstnieku daiļdarbiem, kas pievērsušies Pārdaugavai.

Svinēsim Rīgu kopā un iepazīsim tās daudzās sejas – skaistā Eiropas pērle, Latvijas sirds, tuvā un savējā pilsēta!

Papildu informācija:
Anna Paula Pujēna
Krājuma eksperte
Galvenās krātuves centra Obligātā eksemplāra arhīvs
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: anna.paula.pujena@lnb.lv