Uz ievu ziedēšanu viņa neatnāks,

Uz ābeļu un rožu neatnāks,

Vairs ne uz kādiem ziediem viņa neatnāks,

Jo viņa visiem ziediem cauri ziedēs.

(O. Vācietis)               

Jūnija sākumā Latvijas bibliotēku nozare zaudējusi izcilu speciālisti – Māru Izvestniju (1944–2026). Viņa dzimusi Rīgā 1944. gada 27. novembrī literāta un satīriķa Kārļa Sausnīša (1911–1998) ģimenē.

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Māra Izvestnija aizvadījusi lielāko darba mūža daļu. Darba gaitas viņa sākusi 1963. gadā tūlīt pēc vidusskolas beigšanas, pildījusi bibliotekāres un bibliogrāfes pienākumus Bibliogrāfiskā un metodiskā darba nodaļā. Līdztekus tam no 1969. gada apguvusi bibliotēku zinātni Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātē, ko absolvēja 1974. gadā. Laikposmā no 1985. līdz 2000. gadam Māra Izvestnija vadīja Letonikas nodaļu un bija pazīstama kā pedantiska un prasīga vadītāja. Pēc tam vēl septiņpadsmit gadi veltīti skrupulozajam bibliogrāfes darbam.

Māra Izvestnija aktīvi iesaistījusies gan bibliogrāfiskā darba organizēšanā, gan nozīmīgu zinātnisko bibliogrāfisko rādītāju sastādīšanā. Kopā ar kolēģi Agru Turlaju viņa turpinājusi Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas nodaļas izdevuma “Bibliogrāfiskie līdzekļi par Latviju” (1974–2007) veidošanu, sniedzot informāciju ne tikai par atsevišķiem bibliogrāfiskiem izdevumiem, bet arī presē un grāmatās ietvertiem rādītājiem par Latviju un latviešiem. Māra Izvestnija pievērsusies arī ievērojamu latviešu dzejnieku biobibliogrāfijai, sadarbībā ar Agru Turlaju sagatavojot veselu virkni fundamentālu darbu. 2008. gadā iznākusi bibliogrāfija “Ojārs Vācietis”, 2011. gadā ‒ “Aleksandrs Čaks”, kas novērtēta ar Aleksandra Čaka balvu. 2013.–2015. gadā divos sējumos publicēts rādītājs “Imants Ziedonis: bibliogrāfija”, bet divus gadus vēlāk iznākusi Knuta Skujenieka bibliogrāfija. Visi šie rādītāji, kuros apkopota iespējami pilnīga informācija gan par dzejnieku publikācijām, gan viņiem veltītajiem darbiem, ir nozīmīgs 20. gadsimta latviešu kultūras un literatūras vēstures  pētniecības instruments.

Māra Izvestnija izzinājusi arī latviešu bibliogrāfijas vēsturi. Vērtīgs un jaunajai bibliotekāru paaudzei noderīgs ir viņas 1994. gadā publicētais pētījums “Bibliotekārs un bibliogrāfs Voldemārs Caune”, kas papildināts ar izsmeļošu ievērojamā bibliotēku nozares speciālista biobibliogrāfiju.

Ar šiem darbiem kā zinātniskās bibliogrāfijas tradīciju stiprinātāja Māra Izvestnija paliek LNB darbinieku piemiņā. Lai gaišs ceļš mūžībā!

Līdzjūtība aizgājējas tuviniekiem!

Latvijas Nacionālās bibliotēkas kolektīvs