2026. gada 27. maijā Latvijas Nacionālās bibliotēkas Baltā Vilka klasē interesentus pulcēja Dr. hist. Mārtiņa Virša priekšlasījums “1920. gada agrārās reformas Latvijā ekonomiskās un politiskās sekas”.

Lekcijas audioieraksts interesentiem pieejams Latvijas Nacionālās bibliotēkas kanālā “Klausītava” straumēšanas platformās Soundlcloud un Spotify.

Priekšlasījums atbildēja uz virkni būtisku jautājumu. Vai agrārā reforma ietekmēja Latvijas attiecības ar Vāciju, Poliju, Zviedriju? Vai patriotiski noskaņotā muižniecība bija pelnījusi agrāro reformu? Vai jaunā Latvijas valsts pēc agrārās reformas guva tos ekonomiskos panākumus, ko Latvijas teritorijas saimniecība uzrādīja līdz 1913. gadam? Kā arī – vai agrārā reforma ietekmēja Latvijas kultūras un izglītības procesus?

1920. gada agrārā reforma Latvijā pamatoti pieder notikumiem par kuriem saka, ka tie “met garu ēnu”. Līdzīgi kā 1919. gada Igaunijas agrārā reforma, tā bija viena no radikālākajām agrārrefomām Austrumviduseiropā pēc Pirmā pasaules kara: no 3.7 miljoniem lauksaimniecības zemes, kas piederēja iepriekšējie īpašniekiem (galvenokārt vācbaltiešiem), agrārreformas rezultātā tikai 60 000 ha palika viņu īpašumā. Priekšlasījuma mērķis ir parādīt noteicošos faktorus un tā laika apstākļus, kas tik radikāli iespaidoja agrāro likumdošanu, ietekmēja latviešu un vācbaltiešu attiecības un mainīja Latvijas lauku ainavu un dzīves kārtību.

Vēsturnieks, politiķis un diplomāts Dr. hist. Mārtiņš Virsis kā vēsturnieks padziļināti pētījis Latvijas un Vācijas attiecības, kā politiķis un diplomāts veidojis Latvijas ārlietu dienestu un ārpolitikas pamatnostādnes, veicinājis diplomātisko attiecību atjaunošanu un nostiprināšanu, piedalījies sarunās par Krievijas karaspēka izvešanu, pārstāvējis Latviju Austrijā, Vācijā, Lietuvā, Baltkrievijā.

Papildu informācija:
Marika Selga
Speciālo krājumu departamenta direktore
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: Marika.Selga@lnb.lv