2027. gada 28.–29. janvārī Tartu, Igaunijā, notiks Starpdisciplināra konference “Johans Fišers (1636–1705): darbība un veikums Livonijā starp Frankfurtes un Halles piētismu”, ko rīko Tartu Universitāte sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un Halles Frankes fondiem.

Johans Fišers bija viena no spilgtākajām, spēcīgākajām personībām Baltijas kultūras un intelektuālajā vēsturē – izcils teologs un baznīcas darbinieks, kura mantojums pieder gan vācu, zviedru, gan latviešu un igauņu baznīcas vēsturei.

Starpdisciplinārā konference apvienos dažādas pētniecības tradīcijas, lai aplūkotu Fišera dzīvi, darbību un viņa mantojumu plašākā Eiropas un Baltijas kontekstā.

Gandrīz trīsdesmit gadus, pildot Vidzemes ģenerālsuperintendenta un – no 1690. gada – Tērbatas (Tartu) universitātes prokanclera pienākumus, Johans Fišers būtiski ietekmēja intelektuālo dzīvi Baltijas reģionā. Viņš uzturēja ciešus kontaktus ar vadošajiem piētisma pārstāvjiem, tostarp Filipu Jākobu Špeneru (Philipp Jakob Spener), Johanu Jākobu Šicu (Johann Jakob Schütz)  un Augustu Hermanu Franki (August Hermann Francke). Fišera teoloģiskie darbi liecina par augstu zinātnisko līmeni, dažādu kristīgo strāvojumu izcilu pārzināšanu un polemisku dedzību luteriskās ticības aizstāvībā.

Zviedrijas valdīšanas laikā Fišers saskārās ar pārbaudījumu saskaņot kroņa intereses ar Vidzemes un Igaunijas interesēm, kā arī ar saviem baznīcas un politiskajiem mērķiem. Labi zināms ir viņa ieguldījums skolu sistēmas attīstībā un Bībeles tulkošanā vietējās valodās. Citi viņa darbības aspekti – tostarp viņa loma agrīnajos piētisma tīklos, darbība garīgās literatūras autora un redaktora statusā, kā arī atbalsts ievērojamā Johana Georga Vilkena (Johann Georg Wilcken) tipogrāfijai Rīgā – joprojām ir nepietiekami izpētīti.

Pēc aiziešanas no Vidzemes 1699. gadā, Fišers turpināja darboties Halles piētisma labā un 1701. gadā kļuva par Magdeburgas hercogistes ģenerālsuperintendentu. Šī starpdisciplinārā konference apvieno dažādas pētniecības tradīcijas, lai aplūkotu viņa dzīvi, darbību un uztveri plašākā Eiropas un Baltijas kontekstā.

Konferences programmu atklās Dr. Mariannes Šrēteres (Marianne Schröter), Halles Frankes fondu direktores un Dagnijas Baltiņas, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktores, uzrunas tiesšaistē.

Konferencē dažādās tematiskajās lasījumu sekcijās referēs Baltijas pētnieki Beata Paškevica, Jakobs Šillings (Jacob Schilling), Uģis Sildegs, Tīna-Ērika Frīdentāle (Tiina-Erika Friedenthal), Guntis Kalme, Kai Tafenau, Kristīna Rosa (Kristiina Ross), Aivars Poldvē (Aivar Põldvee), Gvido Straube, Mēlis Frīdentāls (Meelis Friedenthal), Jirgens Beijers (Jürgen Beyer), Markuss Heideke (Marcus Heydecke).

Konferences orgkomitejā ir Dr. Tīna-Ērika Frīdentāle, Tartu Universitātes Baltijas vācu literatūras un kultūras institūta pētniece, Dr. Mēlis Frīdentāls, Tartu Universitātes Filozofijas un semiotikas institūta asociētais profesors intelektuālās vēstures zinātnē un Dr. phil. Beata Paškevica, Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošā pētniece.

Vairāk par konferenci (angļu valodā)

Papildu informācija:
Beata Paškevica
Vadošā pētniece
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: Beata.Paskevica@lnb.lv