2026. gada 12. maijā plkst. 18.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas AsiaRes lasītavā (M stāvā) Latvijas Antropologu biedrība sadarbībā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas Nozaru literatūras centru aicina uz Maincas Universitātes pētnieka Dr. Teilora Makonela (Taylor McConnell) lekciju “Nesodāmība un vēsturiskais revizionisms: vai atmiņas ļaunprātīga izmantošana ir ideāls noziegums?”. Lekcija notiks angļu valodā.

Šī lekcija būs par sekām, kas rodas, kad pārāk ilgi tiek ignorēta “atmiņas ļaunprātīga izmantošana” – kā lektors to dēvē. Tā ļauj gan valsts amatpersonām, gan nevalstiskajiem aktoriem, kas piedalās atmiņu veidošanā, apiet normas un justies nesodāmiem, risinot jautājumus par pagātni. Analizējot pašreizējos nesodāmības gadījumus bijušajā Dienvidslāvijā, proti, veterānu apvienībās Horvātijā un politiskajā elitē Bosnijā un Hercegovinā un Serbijā, lektors izcels to, cik noturīga vēl trīsdesmit gadus pēc plaša mēroga fiziskās vardarbības beigām ir atmiņas ļaunprātīgas izmantošana – naratīvu sagrozīšana, lai tie atbilstu vardarbīgiem mērķiem. Tomēr šie atmiņas ļaunprātīgas izmantošanas gadījumi nav raksturīgi tikai Dienvidaustrumeiropai. Autors vairāk nekā desmit gadu pētījis piemiņas saglabāšanu Horvātijā un sadarbojies ar atmiņu aktīvistiem Sarajevā, taču tur pieredzētais ir salīdzināms ar gadījumiem arī citās konfliktu un pēckonfliktu vidēs visā pasaulē.

Raksturojot atmiņas ļaunprātīgu izmantošanu kā “perfekto noziegumu”, lekcija aktualizēs pagātnes objektīvi negatīvo izmantošanu politisku mērķu sasniegšanai uz sociālās harmonijas rēķina un uzsvērs šī procesa lēnumu. Ļaunprātīga izmantošana nenotiek uzreiz – tā pakāpeniski attīstās naratīvos, pirms tās eksplozīvā ietekme kļūst redzama asinsizliešanā un sabiedrību sašķeļošā retorikā. Lekcija izsekos termina “atmiņas ļaunprātīga izmantošana” izcelsmei un sasaistīs to ar diskursiem par vardarbību, varu, atmiņu un identitāti, kā arī izcels daudzos veidus, kā atmiņa pati par sevi var tikt izmantota kā šķelšanas instruments.

Lektors arī vēlas uzsvērt, cik nozīmīga ir atmiņu aktīvistu neatlaidība, apstrīdot šķietamo nesodāmību un likteņa piesaukšanu, kāda dominē lielā daļā populārā diskursa par pagātni. Postsociālisma un pēckonflikta transformācijā šo aktīvistu lomu, neatkarīgi no vecuma grupas un sociālās piederības, ir aizēnojuši tie, kuri ļaunprātīgi izmanto visiem kopīgo mantojumu. Taču tieši aktīvistu nepiekāpība novērotas nesodāmības priekšā sniedz cerības staru, ka atmiņas trajektorijas var tikt mainītas, radot telpu kopīgai izpratnei par nemierīgo pagātni.

Par lektoru

Teilors Makonels ir lektors un pētnieks Kino, teātra, mediju un kultūras studiju institūtā Maincas Johana Gūtenberga Universitātē. Savā doktora disertācijā socioloģijā Edinburgas Universitātē viņš pētīja atmiņas, vardarbības, varas un identitātes savstarpējās saiknes Horvātijas neatkarības kara jeb “Tēvzemes kara” (1991–1995) un tā seku kontekstā. Viņa jaunākais projekts ietver etnogrāfisko pētījumu lidostās Reinas–Mainas reģionā, daļēji apstrīdot Marka Ožē (Marc Augé, 1995) uz tranzītu orientētām telpām piešķirto “ne-vietu” apzīmējumu.

Papildu informācija:
Agita Lūse
Latvijas Antropologu biedrība
E-pasts: latvian.anthropology@gmail.com