2026. gada 17. aprīlī notika Latvijas Literatūras gada balvas (LALIGABA) apbalvošanas ceremonija, kurā nominācijā “Spilgtākais darbs literatūras pētniecībā” balvu saņēma Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) pētniecības vadītāja, vadošā pētnieka Dr. philol. Paula Daijas monogrāfija “Apgaismības starpnieki: vācbaltiešu mācītāji latviešu rakstniecībā, 1815–1848”, izdevējs LNB, literārā redaktore Sigita Kušnere, dizaina autore Inese Hofmane.

Ceremonija norisinājās Rīgas Centrāltirgus gaļas paviljonā, kas telpiski un mākslinieciski tika veidota sadarbībā ar dzejas un mūzikas pasākumu Dzejas pusnakts. Tika noskaidroti uzvarētāji 8 kategorijās, kā arī pasniegta speciālbalva un balva par mūža ieguldījumu.

Paula Daijas monogrāfija ir veltīta grāmatniecības vēsturei un paver ieskatu vienā no visretāk pētītajiem un noslēpumainākajiem laikmetiem latviešu literārajā kultūrā – 19. gadsimta pirmajā pusē. Tobrīd apgaismības perioda virsotnes – Gotharda Frīdriha Stendera un Garlība Merķeļa darbi – jau bija palikušas pagātnē. Savukārt jaunlatviešu kustība bija vēl tikai priekšā. Pauls Daija ieved lasītājus starpposmā starp šiem notikumiem – šķietama miera apdvestajā bīdermeiera pasaulē. Viņš atklāj, kā tajā norisinājās kluss radošs darbs, kas pamazām veidoja plaisas Baltijas sociālajās un kultūras sistēmās, paverot ceļu latviešu nacionālajam izrāvienam turpmākā 19. gadsimta gaitā.

Žūrijas ekspertu vērtējumi

“Nenovērtējams ieguldījums pētniecībā, kuras priekšmets ir vācbaltu kultūra un tās loma latviešu nācijas tapšanā. Šis nopietnais pētījums, kas uzrāda nevis abstraktas idejas, bet to konkrētos nesējus, vācbaltu mācītājus, ir saistošs arī ar zinātni nesaistītam lasītājam, palīdzot veidot dziļāku izpratni par vēsturi un gaisinot dažu labu mītu.”

tulkotāja, publiciste, redaktore IEVA LEŠINSKA

“Pauls Daija ir īpaša parādība 21. gadsimta latviešu literatūrzinātnē. Par mūsu nacionālās literatūras vēsturi ir ierasts domāt kategorijās: 19. gs. 30.–40. gadi kā pirmo latviešu rakstnieku “uznāciena laiks”, kam seko būtiskais nacionālās atmodas laiks, pēc tā – “zelta laikmets” 19.–20. gadsimta mijā un 20. gadsimta sākumā, pāršķeltais literatūras process no 20. gs. 40. gadiem līdz pat 80. gadu izskaņai, visbeidzot – jaunākā literatūra no 90. gadiem līdz šobaltdienai. Katrs minētais posms acumirklī rada asociācijas ar noteiktām un spilgtām personībām, neatkarīgi no tā, vai nodarbojaties ar literatūras pētniecību profesionālā līmenī vai esat “vienkāršais lasītājs”; turklāt – ir radīts stereotipisku priekšstatu kopums, ka senākā literatūrā “nekā nav” vai – labākajā gadījumā – nav “nekā interesanta” (pats monogrāfijas autors to trāpīgi uzsver grāmatas priekšvārdos). Tomēr Pauls Daija atgādina par literatūras procesiem tieši šajā, mazliet senākā vēstures posmā, faktiski savam lasītājam atklājot apgaismības laikmeta vēsturi no jauna.

Šo īpatnējo un specifisko jautājumu loku, proti, Baltijas vācu kultūras vēsturi tieši literatūrzinātnes prizmā pēdējos gadu desmitos viscītīgāk un konsekventāk pētījusi Māra Grudule, viņai līdzās – tieši Pauls Daija. Jāatgādina, ka pirms mazliet vairāk nekā 10 gadiem publicētā monogrāfija “Apgaismība un kultūrpārnese. Latviešu laicīgās literatūras tapšana” bija līdzvērtīgi iespaidīgs un fenomenāli izstrādāts pētījums, kurš diemžēl plašākam lasītāju lokam varbūt palika nezināms vai līdz galam neatklāts, jo tolaik Literatūras gada balvas nomināciju klāstā nepastāvēja literatūrzinātnes kategorija. Šobrīd ir unikāla situācija, jo ir radies tāds apstākļu kopums, kas ļaus izgaismot apgaismību.

Ņemot vērā to, ka objektīvi šis ir sarežģīti pārskatāms, aptverams un izsverams periods literatūras vēsturē, ir patiesi jāapbrīno Daijas talants, erudīcija, sīkstums un darbaspējas. Man, kā lasītājam, kuram šis laiks ir augstākajā mērā svešs un tikai atsevišķas vēsturiskas reālijas izsakošs, pēkšņi tiek padarīts tuvāks un izprotamāks. Daijas spēja koncentrētās, taču saistoši uzrakstītās esejistiskās nodaļās aizraus arī tādus lasītājus, kas ikdienā nepēta literatūrzinātniskas monogrāfijas. Jāuzsver arī ilustratīvā materiāla bagātīgais klāsts – gravīras, zīmējumi, skenētie vai pārfotografētie periodikas izdevumi vai grāmatas piešķir šim laikmetam telpiskumu un atmosfēru, padarot to lasītāja apziņā krietni mazākā mērā abstraktu.

Pārskats par 10 personību ieguldījumu latviešu rakstniecībā ļauj atklāt, cik žanriski un saturiski tas ir atšķirīgs un daudzveidīgs un – vēl jo vairāk – ka 19. gs. sākums patiesībā ir ļoti interesants laiks mūsu grāmatniecības vēsturē.”

literatūrzinātnieks, literatūras kritiķis un muzeja darbinieks ARNIS KOROŠEVSKIS

“Pievēršoties desmit vācbaltiešu mācītāju darbam, Pauls Daija piešķir cilvēciskus vaibstus dažādajām tendencēm, kas vadīja t. s. tautas apgaismības nesējus. Daijas literārie portreti atgādina arī par mācītāju duālo lomu, patiesai interesei par latviešu valodas un kultūras attīstību mijoties ar koloniāli aizbildniecisku nostāju. Vienlaikus pētījums atgādina neskatīt vēsturi sava laika acīm, skatot 19. gadsimta sākumu kā "kultūras jaunību", pārmaiņu un auglīgas nenoteiktības laiku.”

dzejnieks un atdzejotājs EDVARDS KUKS

Balvai nominācijā bija izvirzīti arī literatūrzinātnieka Jāņa Ozoliņa grāmata “Ievads naratoloģijā”, izdevējs LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, kā arī literatūrzinātnieces Litas Silovas monogrāfija “Pēclaiks”, izdevējs “Dienas Grāmata”.

Šogad žūrijā darbojas ekspertu komisijas priekšsēdētāja, tulkotāja, publiciste un redaktore Ieva Lešinska; literatūrzinātnieks, literatūras kritiķis un muzeja darbinieks Arnis Koroševskis; dzejnieks un atdzejotājs Edvards Kuks; rakstniece Kristīne Ulberga; dzejnieks, rakstnieks un daudzmākslinieks Raibīs; autore un tulkotāja Signe Viška; filozofe un publiciste Sofija Anna Kozlova.

Latvijas Literatūras gada balva ir gada nozīmīgākais notikums literatūras nozarē Latvijā. Tas nodrošina literāro darbu profesionālu izvērtējumu un atzinības izteikšanu autoriem par gada izcilākajiem Latvijas rakstniecībā publicētajiem darbiem. Balvu organizē LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja un Latvijas Rakstnieku savienība, atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija un Jelgavas tipogrāfija, informatīvi atbalsta Latvijas Sabiedriskais medijs, žurnāli “Strāva”, “Domuzīme”, “Tvērums”, kā arī izdevums “Avīzes Nosaukums”.

LALIGABA 2026 ceremonija notika Rīgas Centrāltirgus gaļas paviljonā. Ceremoniju veidoja Igors Šelegovskis un Rūdolfs Gediņš, projekta vadītāja Eva Eglāja-Kristsone. Ceremonija tapa sadarbībā ar biedrības “Dzejas pusnakts” producentu Kārli Knospiņu, scenogrāfēm Annu Luīzi Tidomani un Elzu Elizabeti Zvaigzni un pārējo radošo un tehnisko komandu.

LALIGABA vizuālo identitāti veidojis Mareks Hofmanis. Visi nomināciju laureāti saņēma Dāniela Šatalova dizainēto LALIGABA balvu un naudas prēmijas.

Vairāk par LALIGABA laureātiem un nominantiem