No 2026. gada 10. līdz 12. jūnijam Ķiršu muižā (Vyšnių Dvaras), pie Palangas, Lietuvā, norisinājās jau 38. Baltijas valstu nacionālo bibliotēku tradicionālā vasaras seminārnometne “LiLaEst 2026”, kas notiek reizi divos gados kopš 1968. gada. Ik reizi nometnei ir cita rīkotājvalsts, pirms diviem gadiem semināru organizēja Latvijas Nacionālā bibliotēka, šogad to veidoja Lietuvas Nacionālās bibliotēkas komanda.

“LiLaEst” ir iespēja regulāri satikties nacionālo bibliotēku darbiniekiem  un dalīties pieredzē, veidot profesionālos kontaktus, no kaimiņvalstu kolēģiem smeļoties iedvesmu savas iestādes attīstībai un jaunu nozares mērķu sasniegšanai. Šī gada semināra centrālā tēma bija “Kultūras kartēšana. Identitātes pārmaiņas un transformācijas”. Līdzās profesionālo jautājumu aplūkošanai, rīkotājvalsts nometnes neformālajā daļā ik reizi piedāvā arī aktivitātes, kurās dalībnieki var izzināt nacionālo kultūras mantojumu.

10. jūnijā notika semināra atklāšanas ceremonija un Baltijas valstu nacionālo bibliotēku direktoru Aušrines Žilinskienes (Aušrinė Žilinskienė), Dagnijas Baltiņas un Martina Ēvela (Martin Öövel) prezentācijas par Lietuvas, Latvijas un Igaunijas Nacionālo bibliotēku darbību un sasniegumiem 2024.–2025. gadā. Vakara programmā Lietuvas delegācija iepazīstināja dalībniekus ar Lietuvas kultūras mantojumu, organizējot kultūras programmu, kurā uzstājās Žemaitijas reģiona folkloras ansamblis.

Semināra otrā diena, 11. jūnijs, bija veltīta identitātes, atmiņas un kultūras mantojuma jautājumiem. Dienas programmas saturisko daļu vadīja Lietuvas Nacionālās bibliotēkas Valstiskuma centra vadītāja Dr. Ilona Strumickiene (Ilona Strumickienė). Centrālo priekšlasījumu “Kad laiks ir izgājis no ierastajām sliedēm: vai grāmatas un bibliotēkas var mūs glābt?” (When the time is out of joint: Can books and libraries save us?) sniedza Lietuvas Vēstures institūta vadītājs, Viļņas Universitātes Vēstures fakultātes asociētais profesors Dr. Aurims Šveds (Aurimas Švedas).

Priekšlasījumā tika uzsvērts, ka mūsdienu nepārtrauktās steigas dēļ cilvēks mēdz neizprast, ka tagadnes, pagātnes un nākotnes laika dimensijas ir saistītas. Šī izpratne ir būtiska, lai apzinātos arī savu identitāti un lomu šajā pasaulē. Pēc asociētā profesora domām, šajā sajukumā vēsture, atmiņa un mantojums arvien biežāk kļūst par politikas, mediju un pat biznesa instrumentiem – pagātne tiek pārrakstīta vai interpretēta atbilstoši konkrētām interesēm. Tas rada labvēlīgu vidi manipulācijām un pārāk vienkāršotām atbildēm, kas sabiedrību vēl vairāk attālina no patiesā vēsturiskā konteksta. Nacionālajām bibliotēkām šajā procesā ir unikāla loma: saglabājot autentisko mantojumu un reprezentējot to sabiedrībai mūsdienīgā veidā, tās palīdz cilvēkiem izprast vēstures un nacionālās identitātes vērtību, stiprina kritisko domāšanu un stiprina stabilitātes sajūtu.

Priekšlasījumu sesijas turpinājumā videozvana formātā Ukrainas Jaroslava Gudrā Nacionālās bibliotēkas ģenerāldirektora vietniece un Ukrainas Bibliotekāru asociācijas prezidente Oksana Bruja (Oksana Brui) uzstājās ar prezentāciju “Ukrainas bibliotēkas: būt stipriem nākotnei” (Ukrainian Libraries: Being Strong for the Future), kurā tika aplūkota Ukrainas bibliotēku loma un attīstība sarežģītos kara apstākļos. O. Bruja uzsvēra, ka kultūras institūciju darbs kara laikā nav saistīts tikai ar dokumentārā mantojuma saglabāšanu, bet arī ar cilvēku morālā gara stiprināšanu: praktiski tas nozīmē atbalstu no biblioterapijas līdz kanisterapijai, kas palīdz iedzīvotājiem pārvarēt kara ikdienas radīto stresu.

Ukrainas piemērs atgādināja, ka kultūras mantojums un informācijas telpa ir neatņemama nacionālās drošības sastāvdaļa. Ukrainas bibliotēkām šobrīd ir nepieciešams Baltijas valstu atbalsts bibliotēku atjaunošanā, kas var izpausties, iesaistot Ukrainas bibliotēkas Eiropas Komisijas finansētos projektos, nodrošinot ukraiņu kolēģiem prakses iespējas dokumentārā mantojuma saglabāšanas jomā, kā arī izplatot uzticamu informāciju par karu un Ukrainas kultūras institūciju situāciju.

Pēcāk Lietuvas Nacionālās bibliotēkas Dokumentārā mantojuma pētniecības departamenta direktore Dr. Jolanta Budrjūniene (Jolanta Budriūnienė) uzstājās ar prezentāciju “Atmiņas institūcijas: atcerēšanās un aizmirstības dihotomija” (Memory Institutions: Dichotomy of Memory and Forgetting). Savā prezentācijā eksperte norādīja, ka bibliotēkās, muzejos un arhīvos glabātie artefakti paši par sevi nerada nozīmi. Tie ir jāpasniedz sabiedrībai mūsdienīgā un saistošā veidā. Tika apspriesta arī akadēmisko pētījumu par mantojumu prezentēšana sabiedrībai. Ģeopolitiskās nestabilitātes laikmetā šādi pētījumi var būtiski veicināt nacionālās identitātes stiprināšanu un sabiedrības noturību pret dezinformāciju.

Šo ideju turpināja attīstīt Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālās pētniecības pakalpojumu vadītāja Ph. D. Anda Baklāne prezentācijā “No kolekcijām līdz naratīviem: jēgas radīšana no kultūras mantojuma datiem” (From Collections to Narratives: Creating Meaning from Cultural Heritage Data), runājot par kultūras mantojuma datu interpretācijas nozīmi. Pēc pētnieces domām, ar datu apkopošanu vien nepietiek – bibliotēkām ir jāpalīdz cilvēkiem tos izprast. Viņa izcēla kūrētas izstādes un tematiskās ekspozīcijas kā visefektīvāko risinājumu, jo tās ļauj apmeklētājiem atklāt saiknes starp dažādiem avotiem un veidot jaunus kultūras naratīvus.

Savukārt Igaunijas kultūras mantojuma digitālā kuratore Grēte Vēsalu (Greete Veesalu) referātā “Igaunis: kultūras identitāte, politiskā identitāte un atmiņas identitāte” (The Estonian: Cultural Identity, Political Identity, and Memory Identity) analizēja identitātes dažādās dimensijas un to savstarpējo mijiedarbību. G. Vēsalu norādīja, ka literatūra var kļūt par spēcīgu identitātes veidošanas instrumentu. Šo atziņu viņa ilustrēja ar igauņu literārā varoņa Tasujas piemēru, kurš dažādos politiskajos režīmos tika izmantots gan kultūras, gan mārketinga nolūkos un galu galā nostiprinājās kā nacionālās identitātes simbols.

Pēcpusdienā dalībnieki iesaistījās radošajā darbnīcā par stāstu stāstīšanu, kuru vadīja stāstniece Milda Varnauskaite (Milda Varnauskaitė). Vakara izskaņā notika kulinārā mantojuma sesija, kuras uzmanības centrā bija pīrādziņu gatavošana kā Baltijas reģiona kultūras identitātes izpausme. Nodarbību vadīja vēsturniece un gastronomijas grāmatu autore Anželika Laužikiene (Anželika Laužikienė).

Semināra pēdējā dienā, 12. jūnijā, notika oficiālā noslēguma ceremonija. Pēc tās dalībniekiem jau tradicionāli tika piedāvāta kultūras programma reģiona bibliotēkās. Tika apmeklēta Kretingas rajona pašvaldības publiskā bibliotēka (Kretingos rajono savivaldybės M.Valančiaus viešoji biblioteka), kā arī Lietuvas Nacionālās bibliotēkas Palangas vasaras lasītava.

Pasākumā piedalījās aptuveni 50 speciālisti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Nacionālajām bibliotēkām. “LiLaEst 2026” bija Baltijas valstu nacionālo bibliotēku darbinieku diskusiju platforma, kur varēja atklāti runāt par kultūras identitātes transformācijām, atmiņas institūciju lomu, digitālā kultūras mantojuma interpretāciju un bibliotēku nozīmi sabiedrības attīstībā un noturībā. Mantojuma un identitātes tēmas mūsdienu ģeopolitiskajā kontekstā ir īpaši nozīmīgas. Seminārs vēlreiz apliecināja, ka nacionālās bibliotēkas ir svarīga reģiona nacionālās identitātes un demokrātiskās noturības sastāvdaļa. Tāpat šī tikšanās kolēģu lokā vēlreiz apliecināja, ka, mērķtiecīgi sadarbojoties, iespējams veidot spēcīgāku, atvērtāku un noturīgāku Baltijas reģionu. Baltijas valstu nacionālās bibliotēkas turpinās stiprināt šo vienotību, lai to mantojums un kultūras identitāte tiktu ne tikai saglabāti, bet arī jēgpilni nodoti nākamajām paaudzēm.

Papildu informācija:

Viktorija Piščikova
Padomniece starptautiskās sadarbības jautājumos
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: viktorija.piscikova@lnb.lv