Ik mēnesi Latvijas Nacionālās bibliotēkās (LNB) ātrijā var iepazīties ar vienu priekšmetu no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma. Katrs izstādes “Mēneša priekšmets” eksponāts atspoguļo kādu īpašu stāstu par latviešu dzīvi ārpus Latvijas. 

Februāra mēneša priekšmets pievērš uzmanību Lauru latviešu kolonijai – izstādīto diplomu 1937. gadā saņēma Austra Mangulis (1921–2002, precējusies Laats/Lācīte). Austra piedzima Igaunijā, Lauru latviešu kolonijā, bērnību pavadīja Jaunpečorā, bija Lugu pamatskolas mazpulka dalībniece un diplomu saņēma par iegūto 1. vietu izaudzēto dārzeņu un rokdarbu izstādē. Kopš 1920. gada Lauri bija kļuvuši par Igaunijas Republikas daļu, tādēļ diploms rakstīts igauniski.

Ne tikai mūsdienās Igaunijā dzīvo latvieši. Arī starpkaru periodā Igaunijā latvieši bija viena no mazākumtautībām – pēc 1934. gada tautas skaitīšanas datiem Igaunijā dzīvoja vairāk kā 5000 latviešu, galvenokārt pilsētās – Valgā, Tallinā, Tartu, Pērnavā. Laukos visvairāk latviešu bija Pečoru (Petseri) apriņķī, kur atradās Lauru latviešu kolonija. Latviešu konversācijas vārdnīcā, kas izdota 1935. gadā, minēts, ka Lauru kolonijā dzīvo 2100 latviešu.

Lauru koloniju 1860. gadu sākumā izveidoja vairākas latviešu ģimenes, kas izceļoja no Smiltenes, Alūksnes, Trikātas un Piebalgas apkārtnes, lai savā īpašumā iegūtu zemi un uzsāktu patstāvīgu saimniekošanu. Līdz Pirmā pasaules kara beigām Lauru latviešu kolonija administratīvi atradās Krievijā, Pleskavas guberņā. Kopš 1920. gada Lauri kļuva par jaunizveidotās neatkarīgās Igaunijas Republikas daļu.

Latviešiem kļūstot par Igaunijas pavalstniekiem, latviešu pamatskolās ienāca igauņu valoda un kultūra, piemēram, notika stundas igauņu valodā, 24. februārī tika atzīmēti Igaunijas nacionālie svētki – Neatkarības diena. Lauru kolonijas “igauņu periods” turpinājās līdz Otrajam pasaules karam. Pēc kara robežas atkal tika pārdalītas, un Lauru teritorija tika iekļauta Pleskavas apgabalā. Lauru latviešu kolonija beidza pastāvēt 20. gadsimta 60. gados, jo, pēckara gados samazinoties iedzīvotāju skaitam un ciemam pārkrieviskojoties, Lauru latvieši pamazām izceļoja. Mūsdienās gan Latvijā, gan arī Igaunijā dzīvo daudzi laurēnieši – Lauros dzimušie latvieši un viņu pēcteči.

Priekšmeta aprakstu var izlasīt arī muzeja mājaslapā: https://www.lapamuzejs.lv/kas-notiek-muzeja/projekti/menesa-prieksmets/2025-02/

 “Latvieši pasaulē” ir privāts, akreditēts muzejs, kura krātuve atrodas LNB -1. stāvā. 

Papildu informācija:
Danute Grīnfelde
Muzejs un pētniecības centrs “Latvieši pasaulē”
E-pasts: danute.grinfelde@lapamuzejs.lv
Tālrunis: +371 29184594
www.lapamuzejs.lv
https://www.facebook.com/LatviansAbroad