2026. gada 26. un 27. martā Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Liepājas akadēmijā notika 32. Liepājas starptautiskā zinātniskā konference “Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā”, ko organizē RTU LA Humanitāro un mākslas zinātņu centrs sadarbībā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu, Lietuviešu literatūras un folkloras institūtu (Viļņa) un Vītauta Dižā universitāti (Kauņa). Konferencē referēja Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošā pētniece Dr. philol. Jana Dreimane un Obligātā eksemplāra arhīva krājuma eksperte Anna Paula Pujēna.

Janas Dreimanes referāta tēma – “Liepājas vācu grāmattirgotāji 19. gadsimtā”.  Referātā sniegts pārskats par grāmattirdzniecības tīkla attīstību 19. gadsimtā, fokusējoties uz vācu grāmattirgotājiem, kas dominēja šajā uzņēmējdarbības laukā līdz pat 19.–20. gadsimta mijai. Neraugoties uz ļoti apgrūtinošo un strikto cenzūru, kas tolaik valdīja Krievijas impērijā, grāmattirgotāji pakāpeniski iemācījās pielāgoties apstākļiem. Par to liecina fakts, ka 19. gadsimta sākumā Liepājā darbojās tikai viens grāmattirdzniecības uzņēmums, bet gadsimta beigās jau desmit, tostarp jau vairāki piederēja latviešiem. Grāmattirgotājiem bija nozīmīga loma lasīšanas kultūras veidošanā un nostiprināšaņā, tā kā lielākā daļa līdztekus grāmattirdzniecībai piedāvāja arī plašas bibliotēkas, kur par salīdzinoši nelielu samaksu varēja saņemt literatūru lasīšanai uz mājām. 

Referāts sagatavots projektā “Grāmata un sabiedrība Latvijā: Eiropas dimensija un kultūras pārmaiņas” (LZP-2023/1-0263).

Annas Paulas Pujēnas referāta tēma –  “Ēdiens kā kultūras metafora latviešu daiļliteratūrā (20.–21.gs.): gastropoētisks skatījums”. Pētījuma nolūkā no Latvijas Nacionālās bibliotēkas kolekcijas atlasīti aptuveni 100 latviešu daiļliteratūras darbi, kas publicēti 20. un 21. gadsimtā un kuru nosaukumos minēti ēdieni. Nosaukumi analizēti saistībā ar tekstu, izdalot nosaukumus, kas ēdienu min burtiskā nozīmē un kā metaforu. Pētījumā īpaša uzmanība pievērsta ēdieniem, kuri atkārtojas – maize un medus.  Kā izmantoto ēdienu un to ietverošās metaforas var saistīt ar darba kontekstu – ēdiena pieejamību, kulinārajām praksēm vai politisko iekārtu? Vai atkārtoti izmantotas metaforas var saukt par tipiskām latviešu kultūrā? Attiecībās starp tekstu un kontekstu pētījumā lietota diskursa analīze jaunā vēsturiskuma izpratnē. Savukārt, metaforu semantisko lauku noteikšanā izmantota konceptuālās metaforas teorija.

Vairāk par konferenci

Papildu informācija:
Agija Ābiķe
Sabiedrisko attiecību vadītāja
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: Agija.Abike@lnb.lv