Lai iepazīstinātu sabiedrību ar personībām un procesiem, kuru darba rezultāts veido Latvijas iedzīvotāju grāmatplauktu saturu, Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) sadarbībā ar Latvijas Sabiedrisko mediju (LSM) uzsāk rakstu sēriju par Latvijas izdevniecībām, caur to pieredzes aplūkošanu iepazīstot un skaidrojot norises izdevējdarbības nozarē Latvijā kopš neatkarības atgūšanas.

Publicēta LNB izdevējdarbības ekspertes Anetes Saulītes-Stačkunes pirmā saruna ar 1990. gadā dibinātās izdevniecības “Pētergailis” vadītāju Ingunu Cepīti “Kā radās izdevniecība “Pētergailis”? Ceļš no Atmodas laika biļetena līdz pasaules grāmatu mesēm”.

Latvijas izdevējdarbība, kādu to pazīstam šodien, no jauna izveidojusies pēc neatkarības atgūšanas. Padomju okupācijas laikā tā, gluži kā citas tautsaimniecības jomas, bija pakļauta stingrai valsts pārraudzībai. Privātus uzņēmumus, tostarp izdevniecības ar pašu noteiktu darbības virzienu un izdevumu portfeli, varēja sākt veidot tikai pēc Latvijas Neatkarības deklarācijas pieņemšanas 1990. gada 4. maijā, kam sekoja Likuma par uzņēmējdarbību izstrāde, kas ļāva dibināt privātus uzņēmumus. Vēlāk tika pieņemts Likums par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem, kas atcēla līdz tam pastāvējušo cenzūru. 1990. gadā Latvijā darbojās jau 40, bet 1991. gadā – 140 izdevniecības, un šis skaits arvien turpināja augt: patlaban aktīvo izdevēju skaits Latvijā ir ap četriem simtiem. Viena no 1990. gadā dibinātajām izdevniecībām bija “Pētergailis”, kas joprojām darbojas, saglabājot savu unikālo rokrakstu.

Izdevēja sarunā atminas: “Es noteikti nedomāju, ka vadīšu izdevniecību, izveidošu izdevniecību, (..) domāju, ka mana dzīve būs saistīta tikai ar divām jomām, ar kurām tā bija saistīta iepriekš. Ar mūziku, ar ko es ilgus gadus biju profesionāli nodarbojusies, un ar rakstīšanu. Atmodas laikā Tautas fronte mani aicināja izveidot Rīgas laikrakstu. Nosaucām par “Pētergaili”, jo Pētergailis ir tas centrs, no kā mēra visus attālumus, un tā augstākā smaile… (..) Ko tobrīd nozīmēja izdevniecība? Ko vispār nozīmē uzņēmējdarbība, to jau nezināja. Ne tikai es to nezināju, tobrīd to nezināja gandrīz neviens.”

Turpmākā gada garumā regulāri tiks publicēti raksti, kas balstīti intervijās ar Latvijas izdevējiem, ik reizi dziļāk ielūkojoties kāda apgāda darbā, pārskatot tā pieredzi nozarē, pievēršot uzmanību īpašiem notikumiem un laikmeta kontekstam. Rakstu sērijas fokusā ir gan izdevniecības, kuras turpina nest pirms okupācijas vai padomju gados izveidoto apgādu vārdus, gan tās, kuras savu darbību uzsākušas pagājušā gadsimta 90. gados vai 21. gadsimtā.

Rakstu sērija top Valsts pētījumu programmas projektā “Latviešu literatūra kā piederība: personības, poētika un publiskā telpa (LITBEL)” (VPP-IZM-Letonika-2025/1-0006).

Projektu finansē Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija, administrē Latvijas Zinātnes padome.

Intervija lasāma LSM.lv

Papildu informācija:
Anete Saulīte-Stačkune
Izdevējdarbības eksperte
Krājuma veidošanas nodaļa
Bibliogrāfijas institūts
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: Anete.Saulite-Stackune@lnb.lv