Gatavojoties Jāņiem, tautas tradīciju kopa “Budēļi” Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Skaņu ierakstu studijā ierakstījusi latviešu tautas Jāņu dziesmu izlasi “Visa zemes zāle zieda”. Ieraksts publicēts straumēšanas platformā Soundcloud, LNB “Klausītavā”, pieejams ŠEIT.

Lielākā daļa izlasē izpildīto tautas dziesmu ir LNB Mūzikas krājumā – tā piemēram, komponistu Andreja Jurjāna “Jāņu dziesmas” un Jēkaba Vītoliņa “Gadskārtu ieražu dziesmas”.

Dziesmās  ir stāsts par Jāņuzālēm, ko izdzied Jāņa bērni, sanākot kopā, plūcot Jāņu zāles, pušķojot māju, sētu. Ap Jāņiem pļavas un meži ir pilni ar ziedošiem, zaļojošiem augiem. Šis laiks, īpaši Zāļu vakars, ir labvēlīgs, lai ievāktu augus ārstniecībai, veselībai, skaistumkopšanai, arī saimniecības vajadzībām, lopiņiem.

Kādu zāli plūkt, kuras ir labākās – tas izdziedāts Jāņu dziesmās. Šajā Jāņu dziesmu ierakstā skanēs senākā pierakstītā (1778. g.) Jāņu dziesma par Jāni, kurš kāpj no kalna lejiņā ar zāļu nastu mugurā (kalns šeit simboliski domāts kā pasaules kalns, kur arī saule ritinās lejā, sarūkot dienām arvien īsākām).

Ierakstā skan dziesmas par Jāni, kurš atbrauc ar ziedu vezumu un piekaisa pļavas pilnas ar daždažādām puķēm, par Jāņa bērniem, kuri vēlas zināt, kādas ir īstās Jāņu zāles, par puišu un meitu Jāņuzālēm, vecu ļaužu Jāņu zālēm. Dziesmas skan par mājas un sētas un visas dzīvās radības pušķošanu, pušķošanas nozīmi. Jāņu naktī aktivizējas arī dabas tumšā puse – skauģi, nelabvēļi, raganas, laumas. Ko darīt un kā pasargāt sevi un māju, tas jāklausās Jāņu dziesmās, tur viss pateikts.

Par folkloras kopu “Budēļi”

Latvijā 20. gadsimta 70.–80. gados sāka veidoties folkloras kustība, pastiprināti radās interese par folkloru, tautas tradīcijām, tās apgūšanu un iedzīvināšanu Latvijas sabiedrībā. Tautas tradīciju kopu “Budēļi”, kuru 1981. gada februārī dibināja radoši cilvēki Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā, arī pieder pie šādiem aktīviem savas tautas sakņu izzinātājiem un popularizētājiem.

Sākotnēji “Budēļu” dalībnieki bija institūta darbinieki, kuriem laika gaitā pievienojās ģimenes, draugi, domubiedri. Kopīgi apguva gadskārtu ieražu, ģimenes godu tradīcijas, veidoja tematiskās programmas par Latvijas vēsturi, ģeogrāfiju, tautas sadzīvi, ētiskām un estētiskām vērtībām. Koncertos un koncertlekcijās dziesmas, dejas, rotaļas, mūzika tika papildināta ar vizuālo materiālu, kā arī izsmeļošu stāstījumu par konkrētu tēmu.

“Budēļu” pūrā ir dziesmas un vēstījums par Rīgu, sauli, jūru un jūrniecību, dievībām, raganu prāvām, karavīriem, strēlniekiem, leģionāriem, Latvijas ģeogrāfiju un daudzas citas. “Budēļi” izdejojuši un izdziedājuši rudens, ziemas, pavasara un vasaras gadskārtas, krustījuši bērnus, veikuši kāzu rituālus, arī izvadījuši pēdējā gaitā pēc latviešu tradīcijām. Viņi ir vieni no pirmajiem, kuri kopā ar ģeologu un folkloras pētnieku Viktoru Grāvīti un sākotnējo vadītāju Ojāru Rodi, Jāni Kleperi rekonstruēja Jāņu norisi sākot ar sagatavošanas darbiem pirmsjāņu nedēļā.

Laiki rit uz priekšu, nu jau “Budēļi” ir Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” dalībnieki, vadītāja ir Liena Teterovska. “Budēļi” bijuši aktīvi dalībnieki Latvijas laika griežos, kad 1. reizi folkloras festivālā “Baltica” iznāca ar savu sarkanbaltsarkano karogu, ar dziesmām uzmundrināja barikāžu dalībniekus, roku rokā stāvēja Baltijas ceļā. Ar “Budēļiem” latviešu tautas dziesmas, dejas, mūzika izskanējusi dažādās pasaules malās folkloras festivālos Vācijā, Polijā, Zviedrijā, Dānijā, Somijā, Bretaņā arī kaimiņos, Igaunijā, Lietuvā.

Laika gaitā arī dalībnieki ir mainījušies, bet kopas vērtības palikušas nemainīgas. Tās ir savas zemes, tautas tradīcijas, zināšanas, kultūras vērtību izzināšana, saglabāšana un iedzīvināšana mūsdienu sabiedrībā.

2026. gada 13. februārī “Budēļi” atzīmēs savu 45 gadadienu ar jaunām dziesmām, dejām, rotaļām, kas smeltas tautas folkloras un tautas tradīciju krātuvē, ar Jāņu dziesmām, kas ierakstītas skaņu celiņos.

Papildu informācija:
Agija Ābiķe
Sabiedrisko attiecību vadītāja
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: agija.abike@lnb.lv