2024. gada 12. decembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) telpā “Retumu pasaule notika saruna “Dramaturga liktenis padomju okupācijas ēnā. Mārtiņš Zīverts”. Ar sarīkojumu Mārtiņa Zīverta fonds aizsāka pasākumu ciklu, kas veltīts dramaturga 125. jubilejai, kura tiks atzīmēta 2028. gadā.

Sarunas audioieraksts publicēts LNB kanālā “Klausītava” Soundcloud un Spotify straumēšanas platformās.

Sarunā piedalījās literatūrzinātniece, LNB nozaru informācijas eksperte Madara Āriņa, literatūrzinātniece, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece un Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja eksperte Inguna Daukste-Silasproģe. Sarunu vadīja Madara Āriņa.

Saruna bija veltīta Mārtiņa Zīverta (1903–1990) radošajai darbībai un tās interpretācijai padomju okupācijas varas apstākļos. Tika iezīmētas norises dramaturga darbībā t.s. Baigajā gadā, kad Zīverts kļuva par Latvijas Padomju rakstnieku savienības biedru un izjuta spiedienu jaunās ideoloģijas apliecinošu darbu sarakstīšanā, kam tomēr nepakļāvās. Aktīvāka radošā darbība turpinājās nacistiskās Vācijas okupācijas laikā, kad iestudētas viņa lugas “Nauda”, “Minhauzena precības”, “Vara”. 1944. gada oktobrī, padomju armijai otrreiz okupējot Latvijas teritoriju un Zīvertam saprotot, ka palikt Latvijā nav iespējams, viņš ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Zviedriju, Stokholmu. Apstākļus, kādos nācās aizbraukt no Latvijas, aplūkoja Inguna Daukste-Silasproģe.

Pēc Otrā pasaules kara Mārtiņa Zīverta vārds LPSR tika izņemts no Rakstnieku savienības biedru sarakstiem, brošūrām u. c. materiāliem un netika minēts. 50. gadu otrajā pusē, t. s. atkušņa periodā, tika atļauti dažu Zīverta agrāk sarakstīto lugu iestudējumi – “Minhauzena precības”, “Āksts”, “Ķīnas vāze”. 1980. gadu sākumā parādījās publikācijas periodikā un pieminēta dramaturga 80. jubileja, tomēr pilnībā Zīverta daiļrade Latvijā atpakaļ atgriezās tikai 80. gadu beigās. Mārtiņš Zīverts viesojās arī LPSR. 

Mārtiņš Zīverts ir viens no izcilākajiem latviešu dramatiķiem, kurš savā daiļradē mākslinieciski augstvērtīgi risinājis indivīda un varas attiecību problemātiku, uzdevis eksistenciālus jautājumus un iedibinājis kamerlugas žanru latviešu literatūrā. Latviešu teātros Zīverta darbi iestudēti kopš 1931. gada. Viņš strādājis par dramaturgu Latvijas Nacionālajā teātrī no 1938. gada līdz 1940. gadam un Dailes teātrī no 1940. gada līdz 1944. gadam. Trimdā Zviedrijā Zīverts kopš 20. gs. 40. gadiem iesaistījās savu lugu iestudēšanā, darbojoties Stokholmas latviešu teātrī.

Nodibinājuma “Mārtiņa Zīverta fonds” viens no mērķiem ir sekmēt Mārtiņa Zīverta piemiņu, literārā mantojuma popularizēšanu un pētījumu par Mārtiņa Zīverta dzīves gājumu un daiļradi tapšanu, veicinot arī literāro darbu dramatizēšanu un ekranizēšanu.

Papildu informācija:
Madara Āriņa
Latvijas Nacionālās bibliotēkas
Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavas
Nozaru informācijas eksperte
E-pasts: madara.arina@lnb.lv