2026.gada 19. martā Latvijas Nacionālās bibliotēkas restorānā “Klīversala” svinīgā ceremonijā tika paziņoti Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas organizētā grāmatu mākslas konkursa “Zelta ābele 2025” laureāti. Balvai bija nominēti arī trīs Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) izdevumi, no kuriem divi saņēmuši konkursa apbalvojumu – bronzā atlietu simbolisku ābolu koka kastītē, balvas autori ir Maija Vīksne un Ivars Miķelsons.

Kategorijā “Uzziņu literatūra” apbalvots dizaineres Dārtas Hofmanes darbs autoru kolektīva eseju krājumam “Tā pirmā grāmata. Nozīmīgākie izdevumi latviešu un igauņu valodā. 1525–1918” (atbildīgie redaktori Toms Ķencis, Pireta Lotmane). Kategorijā “Zinātniskā literatūra” balvu saņēmis dizaineres Ineses Hofmanes darbs Janas Dreimanes sastādītajai grāmatai “Teodors Līventāls. “Krišjānis Valdemārs latviešu bibliotēku nozarē”. Abi darbi iespiesti Jelgavas tipogrāfijā. Izdevumi iegādājami Latvijas Nacionālās bibliotēkas Draugu telpā vai e-veikalā.

Rakstu krājums “Tā pirmā grāmata. Nozīmīgākie izdevumi latviešu un igauņu valodā. 1525–1918”, kura dizainu veidojusi Dārta Hofmane, tapis, LNB sadarbojoties ar Igaunijas Nacionālo bibliotēku, izdots paralēli Latvijā (latviešu valodā) un Igaunijā (igauņu valodā). Izdevums veidots notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500” kulminācijas gadā. Tas veltīts nozīmīgākajiem notikumiem igauņu un latviešu grāmatniecībā no 1525. līdz 1918. gadam, ietverot 25 tēmas, par kurām, aplūkojot katras valsts piemēru, raksta latviešu un igauņu pētnieki. Izdevuma formāts ir populārzinātnisks, tas piemērots plašai auditorijai ar interesi par vēsturi, grāmatniecību un Latvijas–Igaunijas kultūras paralēlēm. Krājumā aplūkoti tādi temati kā pirmais Bībeles tulkojums, pirmā ābece, pirmās gramatikas grāmatas, vārdnīcas, periodiskie izdevumi, pavārgrāmatas, enciklopēdijas un citi nozīmīgi rakstītā un iespiestā vārda pieminekļi no pirmās grāmatas latviešu un igauņu valodā  līdz pat Latvijas un Igaunijas neatkarības deklarācijām 1918. gadā.

Izdevuma atbildīgie redaktori ir Toms Ķencis un Pireta Lotmane (Piret Lotman). No igauņu valodas tulkojusi Anita Tannenberga, literārās redaktores ir Agita Kazakeviča un Ruta Kriviņa, zinātniskais konsultants Mārtiņš Mintaurs. Izdevums iespiests Jelgavas tipogrāfijā.

Teodora Līventāla grāmatu “Krišjānis Valdemārs latviešu bibliotēku nozarē”sastādījusi LNB vadošā pētniece Jana Dreimane. Grāmatas dizainu veidojusi Inese Hofmane. Viens no ievērojamākajiem jaunlatviešu kustības darbiniekiem, politiķis, ekonomists, publicists, jūrskolu tīkla dibinātājs Krišjānis Valdemārs (1825–1891) bija arī pirmais latvietis, kurš saviem tautiešiem izveidoja publisku bezmaksas bibliotēku un publikācijās uzsvēra bibliotēku nozīmi tautas izglītības, zināšanu līmeņa celšanā un labklājības veicināšanā. Krišjāņa Valdemāra ieguldījumu bibliotēku attīstībā pirmoreiz plašāk pētījis sociāldemokrāts, politiķis, bibliotēku vēstures pētnieks Teodors Līventāls (1882–1956). 1948. gadā viņš sarakstīja darbu “Krišjānis Valdemārs latvju bibliotēku celtniecībā”, taču tas netika publicēts ideoloģisku apsvērumu dēļ. Manuskripts glabājas LNB Reto grāmatu un rokrakstu krājumā, un 2025. gadā, godinot Krišjāni Valdemāru 200. jubilejā, Latvijas Nacionālā bibliotēka izdevusi tā pirmpublikāciju, kas papildināta ar Janas Dreimanes ieskatu abu personību biogrāfijā un darbībā. Izdevuma konsultants ir Mārtiņš Mintaurs, literārā redaktore Sanda Rapa, izdevums iespiests Jelgavas tipogrāfijā.

Kategorijā “Zinātniskā literatūra” balvai bija nominēts arī  avotu izdevums “Ansis Gulbis rakstos, vēstulēs un atmiņās”, ko sagatavojis LNB vadošais pētnieks Viesturs Zanders, piedāvā padziļinātu ieskatu Anša Gulbja (1873–1936) darbībā un tapšanā par vienu no ietekmīgākajiem latviešu grāmatniecības procesu veidotājiem 20. gadsimta pirmajā pusē. Ja līdz šim Gulbja izdevējdarbība galvenokārt analizēta, balstoties publicētos avotos, tad šis izdevums pievēršas bibliotēku, muzeju un arhīvu krātuvēs glabātiem, līdz šim nepublicētiem vēstures materiāliem. Lielākā daļa izdevumā iekļauto Anša Gulbja vēstuļu tekstu ir pirmpublicējumi un līdz šim plašākai auditorijai nezināmi. Grāmatas dizainu veidojusi Ilze Kalnbērziņa-Prā. Izdevuma zinātniskās recenzentes ir filoloģijas doktores Gundega Grīnuma un Inguna Daukste-Silasproģe, literārā redaktore Ilze Jansone, izdevums iespiests Jelgavas tipogrāfijā.

Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas organizētais grāmatu mākslas konkurss “Zelta ābele” norisinājās jau 33. reizi. Konkursā Latvijas izdevēji pieteica 2024. un 2025. gadā izdotās skaistākās grāmatas, šogad 35 izdevēji konkursam iesnieguši 113 grāmatas. Grāmatas ir nominētas astoņās kategorijās, pēc ilgāka laika atsevišķa kategorija ir arī mācību grāmatām, vēsta konkursa rīkotāji. Konkursa žūrijā strādāja Kristaps Epners (žūrijas komisijas priekšsēdētājs), Ingvilda Strautmane, Lolita Butāne, Dina Ābele, Agne Dautartaite-Krutule (Lietuva).

Konkursa pamatā ir ideja par grāmatu kā daudzu nozaru speciālistu veidotu mākslas darbu, kas atklāj grāmatas satura un formas māksliniecisko veselumu. Grāmatas noformējums atspoguļo konkrētajam laikposmam raksturīgo māksliniecisko redzējumu, poligrāfijas un papīra ražotāju iespējas grāmatas satura pilnīgākai atklāsmei. Konkursa mērķis ir veicināt grāmatizdošanas profesionālā un mākslinieciskā līmeņa izaugsmi un attīstīt lasītāju izpratni par grāmatu mākslu laikā, kad bieži vien grāmatas lietojam digitālās ierīcēs un vidēs. Tādēļ grāmatas individualitāte, materialitāte, kā arī saspēle ar tehnoloģiju dotajām iespējām mūsdienu kultūrā ir ļoti svarīga. Arī šogad konkursā iesniegtās grāmatas demonstrēja Latvijas tipogrāfiju augsto poligrāfisko izpildījumu un dizaineru neizsīkstošo radošumu, vienlaikus parūpējoties gan par grāmatas lasāmību un ērtumu lietotājam, gan pārdomātiem satura pasniegšanas risinājumiem.

Konkursu atbalsta: Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Jelgavas tipogrāfija, “Arctic Paper Baltic States”, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Gaismas pils  restorāns “Klīversala”. Informatīvais atbalsts: LSM.lv.

“Zelta ābele” ir reģistrēta  grafiska un vārdiska preču zīme, kas pieder Miķeļa Goppera izdevniecībai “Zelta ābele”.

Vairāk par balvas laureātiem

Informāciju apkopoja:

Agija Ābiķe
Sabiedrisko attiecību vadītāja
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: agija.abike@lnb.lv