Tuvojas rudens – ražas svētku laiks, kad svinam Miķeļus un Mārtiņus ar bagātīgi klātiem galdiem, godājam padarīto darbu un gatavojamies ziemai. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Galvenās krātuves centra (GKC) jaunā tematiskā izlase piedāvā literāri gastronomisku ceļojumu latviešu daiļliteratūrā. Tā apskatāma līdz 2025. gada 31. decembrim Krātuves izsniegšanas punktā (3. stāvā) LNB darba laikā.

Izlasē ir iekļauti Latvijas autoru darbi, kuru nosaukumā ir kāds ēdiens vai dzēriens. Visbiežāk tekstam ir tieša saistība ar nosaukumā minēto, bet dažkārt tas izmantots, lai pievērstu gardēžu uzmanību pārnestā vai simboliskā nozīmē. Dažos daiļliteratūras darbos iestrādātas arī ēdienu pagatavošanas receptes.

Iedvesma šai izlasei ir rakstnieka un komponista Marģera Zariņa romāns “Viltotais Fausts jeb pārlabota un papildināta pavārgrāmata”, kura nosaukumā lasāma ironiska saspēle starp Fausta leģendu un viltoto zaķi. Izlasē apskatāmi divi izdevumi, kas savā starpā atšķiras ar to, ka vienam beigās pievienota vecvārdu un svešvārdu vārdnīca, kas pirmizdevumā nav skatāma. Tā tika pievienota vēlāk, pēc padomju cenzoru lūguma.

Visvairāk ēdieni nosaukumos ir izmantoti dzejas un bērnu literatūras grāmatās, taču parādās arī prozas darbos un lugās. Maize, piens un medus ir visbiežāk sastopamie. Ļoti daudz minēti arī citi tradicionālie latviešu ēdieni – siļķe, reņģe, biezpiens, krējums, kartupeļi, pīrāgi, dažādu veidu sēnes un citi. Līdzās tiem nosaukumos parādās arī modernāki ēdieni kā, piemēram, šokolāde, hamburgeri, kafija. Interesanta ir ēdiena sasaiste ar reliģiskiem terminiem – “Šampinjonu Derība”, “Šokolādes Jēzus”, “Grēka ābols”. Savukārt rasols vai rosols, kurš kā Latvijas vēsture ir raibs un ar dažādām ietekmēm, arī literatūrā parādās pietiekami daudz. Šo apspēlē arī antropoloģiskais pētījums “R*sols”.

Izlasē apskatāmi vēl daži darbi, kas nav daiļliteratūra, bet ir cieši saistīti ar gastropoētiku literatūrzinātnē un citiem pētījumiem. Piemēram, 2020. gadā tika uzsākts pētījums “Nacionālā identitāte: gastropoētiskais aspekts. Vēsturiskais, starpnacionālais un starpdisciplinārais konteksts”, kura rezultāti apkopoti izdevumā “Ēdiena reprezentācija kultūrā”. Savukārt, grāmatā “Blaumaņu pavārgrāmata” aprakstīta Rūdolfa Blaumaņa tēva-pavāra receptes un to atspoguļojums dēla darbos.

Aicinām Jūs doties šajā gastropoētiskajā baudījumā, ieskatīties izveidotajā krājuma izlasē un, pasūtot kādu no Jums interesējošajiem “ēdieniem” Grāmatu krātuvē, pārbaudīt, vai tas ir gana gards un atbilst Jūsu garšas paletei.

Papildu informācija:
Anna Paula Pujēna
Galvenā bibliotekāre
Galvenās krātuves centra Grāmatu krātuve
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: anna.paula.pujena@lnb.lv