Latvijas Kultūras akadēmijas konferencē “Kultūras Krustpunkti XIX” 6. un 7. novembrī piedalījās Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) pārstāvji Jānis Dripe, Maija Treile, Ineta Vaivode, Zane Grosa un Artūrs Žogla.

Konferences tematiskajā sekcijā “Kultūra un sabiedrība” LNB padomnieks arhitektūras un kultūrpolitikas jautājumos Jānis Dripe uzstājās ar referātu “Birkerta klātbūtnes faktors, 1988–2017”, analizējot Latvijā dzimušā un pasaulē atzītā modernista Gunāra Birkerta devumu Latvijas, ASV un pasaules arhitektūras kopainā. Referātā akcentēts Birkerta virzošais, izsvērtais un pasaules pieredzē balstītais klātbūtnes faktors Nacionālās bibliotēkas un Okupācijas muzeja tapšanā, un viņa spēja ceturtdaļu gadsimta veidot sabiedrisko domu un pacietīgi reaģēt uz mediju interesi

Savukārt Pētniecības un interpretācijas centra vadītāja Maija Treile referātā ““Tiesības uz bibliotēku”: kā vienā stāstā savienot bibliotēku vēsturi, mūsdienu lasīšanas paradumu pētniecību un jautājumu par lasīšanas nākotni?” iezīmēja ceļu no izstādes “Tiesības uz bibliotēku” līdz Rīgas manifestam “Tiesības uz lasīšanu” (manifestu iespējams parakstīt šeit: https://manabalss.lv/i/3769). Referāta centrā izvirzīts jautājums par kuratoriālā darba kontinuitāti gan izrādes tapšanas laikā, gan jau pēc tās atvēršanas, vēstures piemēru izpēti sintezējot ar mūsdienu aktuālajām problēmām, kuras vēlamies aktīvi ietekmēt.

Konferences tematiskajā sekcijā “Starpkultūru komunikācija un valodu lietojums kultūrā” LNB Pētniecības un interpretācijas centra projektu vadītāja un izstāžu kuratore Ineta Vaivode uzstājās ar referātu “Izstāde kā starpkultūru komunikācijas rīks. Latvijas Nacionālās bibliotēkas notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500” piemērs”, kurā dalījās pieredzē par ciklā īstenotajiem starptautiskajiem izstāžu projektiem, kā viesizstāde “Tipogrāfa esence. Nikolauss Mollīns: Rīga-Antverpene” Beļģijā un ceļojošā izstāde “Izlasītā Rīga”, kas apskatāma lielākajās Vācijas pilsētās. Paturot prātā starptautisko kontekstu, kurā darbojas nacionālās bibliotēkas, bibliotēku izstādes sniedzas tālāk par lokālu kultūras notikumu. Tās kļūst par kultūras diplomātijas formu, institūcijas pozicionēšanas rīku starptautiskajā telpā, kā arī līdzekli starptautisku attiecību veidošanā.

LNB Mākslas un mūzikas centra Audiovizuālās lasītavas vadītāja Zane Grosa un Digitālās attīstības departamenta digitālās attīstības vadītājs Artūrs Žogla piedalījās konferences sadaļā “Mākslīgais intelekts kā kultūras satura daudzveidības avots un apdraudējums. Mākslinieka, auditorijas un politikas perspektīva”, kas organizēta sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju. Konferences daļa veltīta mākslīgā intelekta (MI) ietekmei uz kultūras un mākslas attīstību, īpaši pievēršoties tā iespējām bagātināt kultūras izpausmju daudzveidību un vienlaikus izgaismot jaunus izaicinājumus kultūrpolitikas, radošo industriju un autortiesību jomā. LNB pārstāvji referēja par digitālo resursu pieejamības uzlabošanu kultūras atmiņas stiprināšanai.

Konferenču sērija “Kultūras Krustpunkti XIX” norisinājās Latvijas Kultūras akadēmijā no 4. līdz 7. novembrim, tā pulcēja pētniekus, studentus, politikas veidotājus, kultūras profesionāļus un radošo industriju pārstāvjus, lai diskutētu par aktuālākajiem kultūras un mākslas procesiem. Četru dienu konferenču sērija atklās plašu tematisko un formātu daudzveidību – no kultūras lomas sabiedrības attīstībā un jauniešu pilsoniskās līdzdalības līdz mākslīgā intelekta ietekmei uz kultūras saturu un jaunākajiem pētījumiem kultūras un radošo industriju jomā.

Inetas Vaivodes un Maijas Treiles referāti sagatavoti valsts pētījumu programmas “Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai” (2023.–2026.) projektā “Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai”/CERS (Nr. VPP-MM-LKRVA-2023/1-0001).

Foto: Marta Kātiņa, Latvijas Kultūras akadēmija.

Vairāk par konferenci

Papildu informācija:
Maija Treile
Pētniecības un interpretācijas centra vadītāja
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: maija.treile@lnb.lv