Klajā nākusi grāmata, kas atvēršanas svētkus piedzīvoja nedēļas nogalē Kurzemes pusē – Ģipkas baznīcā. Ar īpašu svētku dievkalpojumu baznīca svinēja divas gadskārtas – 165. dzimšanas dienu un 35 gadus kopš atjaunošanas darbu sākuma. Veltījums jubilejām ir mākslas vēsturnieces Elvitas Rukas sarakstītā grāmata “Dzīvie akmeņi”, kura 2025. gada 17. oktobrī plkst. 17.00 tiks atklāta Latvijas Nacionālās bibliotēkas Draugu telpā.

Izdevums nav tradicionāla grāmata par baznīcas vēsturi, bet saturiski un vizuāli oriģināls izdevums. Tajā līdzās faktiem ir daudz stipru, aizkustinošu un brīžiem gluži neticami brīnumainu stāstu, kas saistīti ar šo – no krāsmatām skaisti atdzimušo – dievnamu. Būtībā, rakstot par vienu baznīcu, Elvita Ruka izstāsta daudz plašāku stāstu – par lielām lietām, kas var notikt, ja cilvēkus vada patiesa ticība Dievam, ja viņi savas idejas spēj arī praktiski piepildīt un aizraut ar tām citus. 

Ģipkas baznīcas stāsts ir arī stipru un pamatīgu cilvēku stāsts. Ne velti šī baznīca bija viena no pavisam retajām, kas arī padomju laikos nepārstāja darboties. 

Protams, tā bija tikai maza saujiņa cilvēku, kas nāca uz draudzi, par to no laicīgās pasaules piedzīvojot nopēlumu, bet, zinot baznīcas stāstu, rodas sajūta, ka tam ir bijis ļoti liels svars – cilvēku uzticībai savai ticībai grūtos laikos. Padomju laikā pienāca arī baznīcas melnā dienā – 1979. gadā tā nodega. Kas pie tā bija vainīgs, tā arī noskaidrots netika. Tomēr arī tad atradās cilvēki, kam bija drosme iznest no degošās baznīcas altārgleznu un vēl virkni priekšmetu, kas bija izglābjami. 

Pirmie baznīcas glābšanas soļi sākās uzreiz pēc neatkarības atgūšanas, un ir kāda spilgta vēsturiska fotogrāfija no 1991. gada, kurā redzams, kā mācītājs Juris Rubenis vada dievkalpojumu Ģipkas baznīcas krāsmatās zem klajas debess, aicinot lūgties par brīnumu – lai baznīca augšāmceļas. 

Grāmata vēsta, kā top šis brīnums, kura lielākais virzītājs un dzinējspēks ir bērnu ķirurgs Valdis Rande kopā ar dzīvesbiedri Dainu. Pirmais impulss šo brīnumu veikt pie Valda atnāk zīmīgā sapnī, ko viņš nolasa kā norādi no Dieva – viņiem jāuzņemas atjaunošanas darbs. 

Grāmatā varam uzzināt, kā soli pa solim tas notiek un augšāmceļas ne tikai dievnams, bet tiek izveidots arī baznīcas muzejs, Dvēseļu dārzs, un kā Valdis Rande kopā ar domubiedriem turpina šo īpašo vietu piepildīt ar dzīvību. Par paveikto Valdis Rande saņēmis arī “Latvijas lepnuma” balvu. Pēc ceremonijas viņam klāt pienācis Juris Rubenis un sacījis – paldies, ka atbrīvoji mani no melu apziņas! Tad mācītājs arī atzinies, ka toreiz, kad krāsmatās vadīja dievkalpojumu 1991. gadā un aicināja lūgties, lai baznīca tiek atjaunota, pēc tam to pārdomājis, un viņam šķitis, ka tas tomēr ir kas neiespējams, – sanāk, ka viņš cilvēkiem devis veltas cerības. 

Elvita Ruka neizlēma, ka grib rakstīt grāmatu par Ģipkas baznīcu. Viņa uz Ģipku brauca pavisam cita iemesla dēļ. Mākslas vēsturniecei vajadzēja uzrakstīt nelielu rakstu par kultūras mantojuma objektu – Ģipkā atjaunoto kroņa vannu. Viņu tur sagaidīja – kā pati izsakās – absolūti šarmantais draudzes vadītājs Valdis Rande. Viņš pastāstījis ne tikai par kroņa vannu, bet daudz bagātīgākus stāstus, ko baznīcas atjaunotājs prot darīt apbrīnojami aizraujoši. 

Ļoti īpaša un izteiksmīga ir grāmatas vizualitāte. Stāstus papildina Modra Sapuna speciāli šai grāmatai radīti zīmējumi. Modris Sapuns nāk no Talsiem un ir viens no pazīstamākajiem Latvijas naivistiem.  Viņa darbi daudzkārt bijuši skatāmi izstādēs, un mākslinieku dažkārt mēdz dēvēt par sirdsšķīstu, jo viņa zīmējumi ir sirsnīgi un mīlestības piepildīti – tie ideāli atbilst grāmatas idejai. Modris Sapuns veidojis arī vairākus gleznojumus Ģipkas baznīcā. Pasākumā būs skatāma autora darbu vienas dienas izstāde.

Informācija no LSM.lv 23.09.2025. raksta “Par Ģipkas baznīcu, kas atdzimusi no krāsmatām”.

Papildu informācija:

Elvita Ruka
Grāmatas “Dzīvie akmeņi” autore
E-pasts: elvita.ruka@gmail.com