Šogad 20. janvārī tiek atzīmēta 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres 35. gadadiena – barikāžu notikumi ir izšķirīgi nozīmīga daļa no Latvijas neatkarības atjaunošanas.

Aicinām ieskatīties Nacionālās enciklopēdijas šķirklī, kas vēsta par notikumu kontekstu, iemesliem, hronoloģiju, piemiņu, atspoguļojumu mākslā, kā arī citiem būtiskiem aspektiem.

2021. gada 13. janvārī, atzīmējot 30 gadus kopš 1991. gada janvāra barikādēm, tiešraidē no Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) norisinājās konference “X stunda. Barikādēm 30”. Tajā piedalījās tā laika aktīvie barikāžu dalībnieki, Tautas Frontes, bijušie valdības un Augstākās padomes pārstāvji, atskatoties uz 1991. gada janvāra notikumiem un caurskatot, galvenokārt, iepriekš vēl plaši neapspriestas tematiskās līnijas – gatavošanos barikādēm un mediju kā ziņneša lomu.

Konferences ieraksts skatāms LNB Youtube kontā.

Pēc konferences tapa tematisks LNB izdevums, kurā apkopots konferences dalībnieku, dažādu paaudžu pārstāvju, atskats uz 1991. gada barikādēm. Izdevums pieejams ŠEIT.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas ilggadējā direktora Andra Vilka 2021. gadā publicētās atmiņas no barikāžu laika notikumiem bibliotēkas darba kontekstā:

“1991. gada janvārī vairākas LNB ēkas kļuva par barikāžu dalībnieku atbalsta punktiem. Tāpat kā šodien, arī toreiz bibliotēka bija daļēji slēgta [red. – 13.01.2021. Covid-19 ierobežojumu dēļ LNB apmeklētājiem nebija pieejama], piedāvājot vienīgi ēdināšanu sargiem, atpūtu un telefonu saziņu. Ēka Jēkaba ielā 6/8 iepretī parlamentam funkcionēja 24/7 režīmā. Piemēram, vīri nakšņoja grāmatniecības muzejā, bet periodikas lasītava bija pārveidota par ēdnīcu. Kolēģi vāca naudu pārtikas iegādei, gatavoja ēst un vārīja kafiju vai tēju. Atcerēsimies, ka tolaik nebija ne mobilo telefonu, ne interneta. Joprojām neaizmirstams ir īpašais smaržas un smārda kokteilis, kas bibliotēkas telpās vēlāk nekad vairs neatgriezās.

Es nevaru nepieminēt arī personiski pieredzēto. Jau pirmajā barikāžu naktī, kad no visām Latvijas pusēm sāka ierasties ļaudis ar smago tehniku, tostarp notika barikāžu un prettanku ežu uzstādīšana, atrados Vecrīgā. Tā sagadījās, ka tuvumā man bija vairāki sportisti – bobslejisti, basketbolisti, hokejisti u.c., kuri paziņoja ārvalstu medijiem, ka pārtrauc līdzdalību PSRS izlasēs. Kā zināms, vēlāk šo sportistu kodols izveidoja Ministru kabineta apsardzi. Katru otro nakti pavadīju Jēkaba ielā, tur jutos daudz drošāk nekā mājās.

1991. gada 19. augustā biju Maskavā, kur sākās pasaules bibliotēku kongress un t.s. augusta pučs. Rīgas barikāžu vadīts, devos uz valdības ēku jeb Balto namu. Maskavieši cēla barikādes. Uzzinājuši, ka esmu no Latvijas, klātesošie izteica atzinību – nebūtu Rīgas barikāžu, iespējams, viņi nezinātu, kā rīkoties.

Atceros, ka janvārī Ojārs Rubenis televīzijas raidījumā “Labvakar” šķietami tik nepiemērotā situācijā vaicāja: “Vai bibliotēka būs?” Atbildēju: “Būs neatkarība, būs bibliotēka!” Es bieži atceros šo īso dialogu, aizvien pārliecinoties, ka tā bija taisnība!”

Informāciju apkopoja:

Agija Ābiķe
Sabiedrisko attiecību vadītāja
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: Agija.Abike@lnb.lv