Aicinām balsot! Latvijas Nacionālās bibliotēkas notikumi nominēti LSM gada balvas kultūrā “Kilograms kultūras 2025” ziemas balsojumam!
Divi Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) aizvadītā gada notikumi nominēti Latvijas Sabiedriskā medija gada balvas kultūrā “Kilograms kultūras 2025” ziemas balsojumam!
Kategorijā “Pārsteigums” nominēta izstāde “Dzidra Ezergaile. Kosmoss un ekslibri”. Izstāde skatāma LNB 4. stāvā līdz 2026. gada 8. aprīlim.
Kategorijā “Notikums” nominēts cikla “Latviešu grāmatai 500” kulminācijas pasākums “Cauri tumsai ar grāmatu” 8. novembrī LNB.
Balsojums būs aktīvs līdz 25. janvāra plkst. 23.59. Balsot iespējams ŠEIT.
Par izstādi “Dzidra Ezergaile. Kosmoss un ekslibri”.
Izstādi veidoja izstāžu kuratore, mākslas zinātniece Anete Skuja, LNB Mākslas un mūzikas centra Mākslas krājuma eksperte, mākslas zinātniece un grāmatas “Grafiķes Dzidras Ezergailes ekslibri” (LNB, 2023) autore Ingrīda Peldekse, māksliniece Zane Zelmene, LNB Izstāžu centra tehniskais koordinators Jevgeņijs Sisojevs un “Dekorāciju darbnīca”, LNB Izstāžu centra dizainere Tatjana Raičiņeca.
Izstāde veltīta latviešu grafiķei un ekslibristei Dzidrai Ezergailei (1926–2013) un iepazīstina ar nelielu daļu no mākslinieces ekslibriem un aptver laika posmu no 20. gs. 60. gadiem līdz pat autores ilgā radošā mūža pēdējiem gadiem.
Grafiķes Dzidras Ezergailes rokrakstam raksturīga īpaša, subjektīva realitātes interpretācija, padarot viņu par mākslinieci ar neatkārtojamu vizuālo valodu. Grafikā viņa nereti apvienoja etnogrāfiskas atsauces, abstraktus izteiksmes veidus un dinamiskus līniju ritmus. Viņas kosmiskajās kompozīcijās Saule, zvaigznes, Mēness sirpis, komētas un citi reāli vai iztēlē radīti debess ķermeņi veido bezgalīgu simbolu un nozīmju lauku. Dzidrai Ezergailei kosmoss ir metafora brīvībai, radošumam un bezgalībai – iespēja pacelties pāri ikdienai un sociālistiskā reālisma žanra noteiktajiem ideoloģiskajiem ierobežojumiem. Grafiķes nozīme Latvijas mākslas kontekstā rodama viņas spējā savienot akadēmisku meistarību ar dziļi personisku skatījumu, bagātinot 20. gs. otrās puses mākslas ainu.
Izstāde tiek īstenota ar valsts pētījumu programmas projekta “Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai”/CERS atbalstu (Nr. VPP-MM-LKRVA- 2023/1-0001). To finansē Latvijas Republikas Kultūras ministrija valsts pētījumu programmā “Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai” (2023.–2026.). Valsts pētījumu programmu administrē Latvijas Zinātnes padome.
#cerslv #vpplv
Par cikla “Latviešu grāmatai 500” kulminācijas pasākumu “Cauri tumsai ar grāmatu”.
2025. gada 8. novembrī pasākumu cikla “Latviešu grāmatai 500” kulminācijas pasākumā “Cauri tumsai ar grāmatu” ikviens Latvijas iedzīvotājs un diasporas pārstāvis tika aicināts atzīmēt 500 gadus, kopš ir iespiesta pirmā grāmata latviešu valodā. Pasākums notika klātienē LNB, tiešraide no LNB bija skatāma 100 Latvijas bibliotēkās, kā arī diasporas kopienās. Vairāk nekā 30 vietās tiešraidi papildinās īpaši klātienes notikumi.
Pasākumu veidoja režisors Reinis Suhanovs, projekta vadītāja LNB Komunikācijas departamenta kultūras projektu vadītāja Alīse Vorobeja, LNB kolektīvs sadarbībā ar Latvijas reģionu bibliotēkām un diasporas kopienām visā pasaulē.
“Cauri tumsai ar grāmatu” notika astoņos cēlienos, tiem pieslēdzās arī Latvijas reģionu bibliotēkas un diasporas kopienas gan ar savu notikumu pārraidi, gan vērojot tiešraidi no LNB. Astoņi cēlieni tika pārraidīti arī LSM.lv tiešraidē un ir skatāmi ierakstā LNB Youtube kanālā: “Preses brokastis: Avīzes ir vēstures melnraksts”, “Bērnu ēdienkarte: Bērni – grāmatu autori”, “Biznesa pusdienas: Arī par bitkoinu jārunā saistītā tekstā”, “Novadpētnieku launags: Tas notika šeit”, “Daiļliteratūras pēcpusdiena: Grāmatu stāsti”, “Politikas ziņas: Grāmata kā nacionālās drošības elements” ar Ukraiņu literatūras tulkošanas darbnīcu “Noturēt un noturēties. 20 dzejoļi un 11 no tiem – Ševčenko”, “Digitālās vakariņas: Kā lasīšana izpaužas digitālajā laikmetā?”, “Lasāmreivs: Grāmatas, kas ļauj dejot!”.
Daudzveidīgi kamerpasākumi notika arī LNB lasītavās dažādos ēkas stāvos, tika atklātas īpaši notikumam veltītas, tematiskas krājuma izlases. Bērnu literatūras centrā tika atklāta “Jauno grāmatnieku izstāde”, kurā varēja skatīt akcijā “Mana grāmata” bērnu radītās grāmatas no visas Latvijas un diasporas – 296 bērnu pašizdokļus par tematiem, kas jaunajiem autoriem bijuši visbūtiskākie.
LNB ātrijā dienas garumā norisinājās procesuālā instalācija-performance “Rakstītājs. Grāmata. Lasītājs”, notika svinīgs akcijas “Mans grāmatplaukts” noslēgums, tautas kopīgi veidotās grāmatas iesiešana. Ikviens visas dienas garumā tika aicināts atnest arī savu dāvanu Tautas grāmatu plauktam – sev īpašu grāmatu ar personīgu vēstījuma ierakstu nākamajām lasītāju paaudzēm.
Alternatīvajai lasīšanai veltīta programma “Pagrabs” -1. stāvā aicināja uz pašizdotās vai aizliegtās literatūras izlasi, rakstīšanas darbnīcu “Iesāktu, nepabeigtu vai aizmirstu tekstu laboratorija”, izstādi “Graphic Content”, uz lekciju ar ieskatu tetovējumos kā zinātniskās intereses objektā, ko papildinās “Rīgas Tinte” tetovēšanas darbnīca.
Iedvesmu palīdzēja atrast radošo un īgno tekstu dizaina projekts “iidziiba”, darbojās gotiskās kaligrāfijas pop-up stūris, bija skatāms Elīzas Siliņas darbs “Rokraksts uz mūžu”. Dienas beigās pasākumu papildināja deju zona un darbojās arī bārs “Trešais Rainis”.
Uzmanība tika veltīta arī igauņu grāmatas piecsimtgadei, ar kuru vienlaicīgi latviešu grāmatniecība svinēja nozīmīgo gadskārtu. LNB korē sadarbībā ar Igaunijas pārstāvjiem tika rīkots svinīgs notikums, atklājot izstādi “Tartu ābeces atgriešanās”, kas tapusi par godu latviešu un igauņu grāmatas 500. gadadienai un veltīta gaiļa tēlam abu tautu ābeču tradīcijās. Izstādē bija apskatāma no Tartu uz Rīgu atvestā senākās un vienīgās saglabātās latviešu ābeces iespiedloksne, bija iespēja redzēt gan Latvijas, gan Igaunijas senākos ābeču gaiļu oriģinālus.
Notikumu ciklu “Latviešu grāmatai 500” un tā kulminācijas pasākumu “Cauri tumsai ar grāmatu” atbalstīja LR Kultūras ministrija, Valsts kultūrkapitāla fonds, LR Ārlietu ministrija. Ciklu atbalstījusi arī UNESCO Latvijas Nacionālā komisija, Rīgas dome, reģionu pašvaldības, cikls veidots ciešā sadarbībā ar reģionu bibliotēkām, diasporas kopienām visā pasaulē.
Informāciju apkopoja:
Agija Ābiķe
Sabiedrisko attiecību vadītāja
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: agija.abike@lnb.lv
Oriģinālā ziņa publicēta LNB tīmekļvietnes versijā, kas bija aktīva līdz 2026. gada augustam.